Skaidrojumi

Dabā legionellas nelielā daudzumā sastopamas dažādās saldūdens ūdenskrātuvēs - ezeros, upēs, u.c., kur tās dzīvo asociācijās ar zilaļģēm un ūdens amēbām. No dabiskās vides tās var iekļūt ūdensapgādes sistēmās, kur pie labvēlīgiem apstākļiem - temperatūras intervālā 20-40 grādi pēc Celsija un organisko vielu klātbūtnē savairojas. Legionellas var savairoties dažādās ūdensapgādes sistēmas iekārtās - karstā un aukstā ūdensapgādes sistēmās (dušas, vannas, ūdenskrānu ūdenī), gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtu, gaisa mitrinātāju, elpošanas sistēmas terapijas iekārtu un dekoratīvo strūklaku ūdenī. Krāna ūdenī tās var izdzīvot mēnešiem ilgi.

Īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi izveidojas stāvošā ūdenī, kurā atrodamas dažādas organiskās barības vielas. Cilvēka organismā slimības ierosinātājs nonāk, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas vai putekļus. Inficēšanās nav iespējama iedzerot ūdeni, jo baktērijām jānonāk tieši plaušās. Legioneloze neizplatās no personas uz personu. Saslimšanu veicinošie faktori ir alkoholisms, smēķēšana, hroniskas plaušu un nieru slimības, cukura diabēts, imūnsupresīvu medikamentu lietošana.

Ja baktērijas ir savairojušās karstā vai aukstā ūdens apgādes sistēmā daudzumā, kas pietiekams infekcijas izraisīšanai, inficēties iespējams dušas laikā, ieelpojot baktērijas kopā ar sīkiem ūdens pilieniņiem, kas rodas ūdenim atsitoties pret virsmām. Līdzīgi uzliesmojumi var rasties arī gaisa atvēsināšanas iekārtās (gaisa mitrinātājisistēmām), kā arī gaisa kondicionieros, kuros gaisa atvēsināšanai tiek lietots ūdens.

Leģionāru slimības inkubācijas periods ir 2-10 (visbiežāk 5-6) dienas. Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,5C, novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, neproduktīvu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, sirds un nieru mazspēju, pneimoniju, diareju. Ja slimība netiek ārstēta, letalitāte ir līdz 39%.

Ārstēšanas gadījumā letalitāte ir 5-10%. Legionelozes ārstēšanā lieto antibiotikas.

Legionelozes riska objekti ir:

• dušas un krāni;

• dziedniecības avoti un virpuļvannas;

• turku pirtis un saunas;

• atvēsinātāju tvertnes un tvaiku kondensatori, mitrinātājsistēmas;

• dekoratīvas strūklakas, īpaši iekštelpās.

Profilakses pasākumi

Viens no galvenajiem profilakses pasākumiem ir karstā un aukstā ūdens sistēmās nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jānodrošina, lai aukstais ūdens būtu pastāvīgi būtu zem +20 0C, bet karstais – ne zemāk par +50 0C (pēc 1 minūtes no krāna jau būtu jātek tik karstam ūdenim). Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī no +20 līdz +45 grādiem - karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, kā arī ūdens sildītājos. Veicot profilakses pasākumus, ieteicama arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulāra tīrīšana un dezinficēšana. Ūdeni pirms izmantošanas būtu nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks.