Skaidrojumi

Pelējums ir dažādu veidu mikroskopiskas sēnītes, kas izplatās ar sporām. Pelējuma sēnīšu sporas pārvietojas pa gaisu tā plūsmas ietekmē. Telpās sporas var tikt ienestas ar apaviem vai apģērbu, kas ir bijis saskarē ar pelējuma sēnītēm. Šāda saskare ir iespējama jebkur.

Ko darīt, lai no tā izvairītos, nemaz to neielaižot dzīvoklī?

Pret pelējumu vispārliecinošāk strādā gaisma, ventilācija, sausa vide un vispārēja tīrība:

• gaisa relatīvam mitrumam telpās jābūt < 60 %;
• novērst ūdens noplūšanu, kas varētu radīt mitruma uzkrāšanos;
• uzlabot ventilācijas sistēmu virtuvē un vannas istabā, ierīkojot ventilatorus;
• samazināt laistāmo telpaugu skaitu;
• laicīga māju apkures uzsākšana;
• apkurināt visas mājokļa telpas;
• izgaismot tumšās telpu vietas;
• nepārkurināt telpas, vēlams līdz+ 22º;
• mēbeļu nenovietošana pie ārsienām, it sevišķi stūros, lai siltais gaiss piekļūtu no telpas, lai aukstumam no lauka caur ārsienu ieplūstot uz sienas telpā neveidoties rasas punkts, nekondensētos mitrums no telpas gaisa;
• dienas laikā atvērt nakts aizkarus, bet ne līdz pašam telpas stūrim un vēlams lai aizkari nebūtu garumā līdz pašai grīdai;
• pie PVC logu esamības veikt regulāru īslaicīgu vēdināšanu, vēlams izmantot caurvēju, neskatoties  laika apstākļiem, jo gaiss nav siltuma ietilpīgs un temperatūra dzīvokļos ātri atgriezīsies sākotnējā;
• sienu siltināšanu veikt no ārējās sienu puses un ja tiek veikta no iekšpuses, nepārcensties ar siltumizolācijas materiāla biezumu(līdz 50mm), lai neveidotos mitrums aiz siltināšanas materiāla uz sienas, siltumam no telpas iekšpuses būtu jābūt  pietiekamam, jo citādi var veidoties rasas punkts.

Ja tomēr tas ir klāt - ko nu darām?

Lai cīnītos ar pelējumu nav citu līdzekļu kā rašanās iemeslu novēršana un iznīcināšana, izmantojot ķīmiskos līdzekļus. Līdzekļu izvēle jāizdara katram pašam, griežoties pie to izplatītājiem vai to pārdevējiem, tā kā šie līdzekļi satur ķīmiskas vielas, kuras ir kaitīgas veselībai un būtu jānoskaidro to sastāvs, jo var izrādīties, ka pret kādu no tām var veidoties alerģija. Parastā tehnoloģija ir sastāva uzklāšana uz virsmas ar mīkstu suku vai otu, bagātīgi noklājot visu virsmu ar sastāvu. Noklāto virsmu iztur noteikto laiku, tālāk to mazgā un mehāniski  attīra. Nomazgātas sienas ir jāizžāvē. Žāvēšanu var veikt ar karstā gaisa ģeneratoru, bet labāk ar kvarca lampām, jo lampu UV starojums iznīcina sēnīšu sporas ne tikai virskārtā, bet arī dziļākos apmetuma vai betona slāņos, kā arī telpas gaisā. Procedūra jāatkārto vairākkārtīgi. Jāstrādā labi vēdināmās telpās, lietojot personīgos aizsarglīdzekļus. Jau uz attīrītām sienām un griestiem no pelējuma  var lietot atbilstošas krāsas un tapešu līmes, kurām ir jau pievienotas pret pelējuma piedevas. Par to lietošanu atkal iesaku pārrunāt ar pārdevēju vai izplatītāju.

Ja stadija ir smaga: pelē sienas un krīt nost tapetes, pelējums iezadzies skapjos un atvilktnēs. Drēbes var izmazgāt, bet ko darīt ar remontu - vai ir vērts krāsot vai līmēt jaunas tapetes uz to pašu veco appelējušo vietu.

Ja gadījumā esam nonākuši tik tālu, tad uzsākt iznīcināšanu vajadzētu aprīlī vai maijā, kad ir mazākais gaisa relatīvais mitrums un saule spīd visspilgtāk. Jau no seniem laikiem ir zināms, ka izžuvusi malka šķūnī ir jāiekrauj jau līdz Jāņiem. Telpu iekārtojums, mēbeles, tehnika iespējami jānovieto tiešos saules staros apspīdēšanai un jāveic to ķīmiskā apstrāde, mazgāšana vai mitrā noslaucīšana. Tapetes visās telpu sienās obligāti jānomaina. Krāsojot jālieto krāsas ar gludu un cietu virskārtu, lai pie mazākā pelējuma rašanās telpu stūros to varētu apsmidzināt un nomazgāt.

Varbūt jums ir kāds īpašs ieteikums?

Pašreiz pilsētā notiek aktīva māju renovācija, kur projektos ir arī iekļauts visas mājas ārsienu, jumtu un pagrabu siltināšana, logu nomaiņa ar PVC logiem un apkures sistēmas pārbūve uz horizontālo izpildījumu, lai katrs dzīvokļa īpašnieks var atregulēt sev vēlamo un izdevīgāko apkures variantu. Šajās mājās ievērojami uzlabojas dzīvošanas komforts, bet tikai ar vienu ļoti svarīgu papildus pienākumu, neaizmirst regulāri vēdināt telpas un uzturēt siltumu.

Jebkurš pieaudzis cilvēks diennaktī telpā izelpo līdz 300 g mitruma un vēl papildus tiek gatavots ēdiens, lietota vannas istaba, mazgāti trauki utt.

Kaimiņos Tallinā iepazinos jau ar citu tehnoloģiju, kad ir izveidota ventilācijas sprauga starp siltuma izolācijas materiālu un ārējo klājumu (sienas flīzes ar koka skaidu pamatu un keramisko virsējo pārklājumu). Šāda tehnoloģija ir pareizāka, bet tikai uz pusi dārgāka. Šāda siltināšanas veids ir arī ar priekšrocību, ka to var veikt arī ziemā salā, kad ārā ir sauss gaiss.

SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"